///Prieks, ka ejam vienā takā,
Prieks, ka acīs mirgo aitas.
Spēks ir aitu nogalēt,
Vājums – taku nemeklēt///
Nu un, ka salst rokas? Nu un, ka acis ar tumsu nespēj aprast? Problēma ir dāvanās. Es pat iedomāties nevarēju, ka dāvanas draugiem jādod jau piektdien. Tas nu neizklausās labi, ja ņem vērā to, ka man nekā nav & šogad vēlējos, ko paštaisītu. Labi, manām radošajām izpausmēm nāksies izpausties nākošajos Ziemassvētkos. Un tagad viss banālais – Laimas šokolādīte Ziemassvētku ietērpā.
Viela pārdomām. Diena ir laiks, varbūt vēl kas izdosies.
Prieks.
